“Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka 12 mēnešu mirstības līmenis Covid-19 pacientu vidū bija 4,8 reizes augstāks, nekā cilvēkiem, kas nebija inficējušies ar Covid-19,” vēsta Tartu Universitātes pētniece Ruta Kalda.
“Covid-19 nav slimība, kas palielina mirstību tikai pēc inficēšanās; mirstība palielinājās arī nākamo 12 mēnešu laikā,” norāda Kalda.
Pētījumā bija iekļauti vairāk nekā 66 000 kovida pacientu, kas inficējušies ar koronavīrusu laikā no 2020. gada februāra līdz 2021. gada februārim. Iedzīvotāju mirstība šajā grupā tika salīdzināta ar mirstību pārējā populācijā, kas nebija inficēta ar koronavīrusu.
Nākamā gada laikā vairāk nekā 60% mirušo bija starp cilvēkiem, kas nopietni saslimuši ar Covid-19. Sevišķi liela mirstība bija piecu nedēļu laikā pēc inficēšanās, ziņo ERR.ee.
Zinātnieki norāda, ka Covid-19 visvairāk apdraud cilvēkus vecumā virs 60 gadiem.
Pētījums rāda, ka no visiem pacientiem, kas bija inficējušies ar koronavīrusu, nomira 1,5%. Mirušo vidējais vecums bija 80,9 gadi.
Vecuma grupā līdz 50 gadiem nāves gadījumu bija salīdzinoši maz (1,44% no kopējā ar Covid-19 mirušo skaita).
Divas trešdaļas mirušo bija vecumā virs 80 gadiem; vairāk nekā pusei (58%) bija viena vai vairākas blakusslimības.
Zinātnieki secina, ka Covid-19 bīstamību visvairāk ietekmē pacienta vecums. Salīdzinot ar vecuma grupu līdz 50 gadiem, pacientiem vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem bija divreiz lielāks risks smagi saslimt ar kovidu, četrreiz lielāks risks nonākt reanimācijā un gandrīz deviņas reizes lielāks nāves risks.
Savukārt vecuma grupā virs 80 gadiem smagas slimības gaitas risks bija pat 16 reižu lielāks.
Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Note: This article have been indexed to our site. We do not claim legitimacy, ownership or copyright of any of the content above. To see the article at original source Click Here